[pēc ilgāka laika kurbads beidzot pārrodas mājās. mājinieki lūdz, lai viņš pastāsta, kur bijis un ko paveicis. kurbads pastāsta, kā nokāpis pazemē, kā atpestījis no velniem ķēniņmeitu, kuru ķēniņš nu atdevis viņam par sievu. par to, kā ragana čūska pārkodusi virvi pēc tam, kad viņš uzvilcis meitu virszemē, un ko viņam nācās piedzīvot, lai pašam izkļūtu laukā no pazemes...]
Teic kurbad, kur gan biji
Tālās zemēs ko ieraudzīji?
Sen par tevīm dziesmas dzied
Kā ar sumpurņiem, velniem esi cīnījies
Biju pazemē es
Vai kāds noticēs?
Trīs velnus sacirtu
Pārvedu ķēniņmeitu!
Teic kurbad, pastāsti
Kā melnā pazemē tu nokāpi
Vai tad tev tur viegli gāja
Kā gan tiki tu atpakaļ mājās?
Gāja grūti gan
Bet stipri vārdi bij' man! *
Tie līdzēja, pasargāja
Pati laima ceļu līdzināja!
Ragana čūska virvi pušu koda
Atpakaļ kritu
Nācās meklēt, iet man ceļu uz virszemi citu
Sumpurni - mošķi
Pievarēju
Aklajam redzi
Atgūt palīdzēju
Ērgļa bērnus
No krusas glābu
Atmaksāja
Godam atmaksāja tas par darbu man tādu
Izveda ērglis virszemē mani
Pārnācu mājās
Tā man gāja, tā man pazemē klājās
[* stiprie vārdi:]
Es piedzimu dzelža bērns
No tērauda māmuliņas
Es apģērbu dzelža svārkus
Tēraudiņa kažociņu
Sita mani, dūra mani
Kā ozola bluķeniņu
Neiesita, neiedūra
Kā tērauda gabalā
