[Kurbads nonāk valstī, kur ķēniņam meita pazudusi. Viņš apsolās atrast. Pirtī, kur ķēniņmeita nozudusi, Kurbads noķer velnu, kurš pastāsta, ka purva vidū guļ milzu akmens. Kam izdosies to novelt, tas ieraudzīs melnu caurumu, pa kuru var nolaisties Pazemē, tur lai meitu ar' meklējot. Kurbads dodas uz purvu meklēt milzu akmeni...] Zem pelēkām debesīm Krauc un riņķo kraukļi Starp līkiem purva bērziem Mirkst seni kapu lauki Sen saule šeit nespīd vairs Ik dienas smalks lietus līņā No dzīviem retais kāds Te ceļu atrast zinās Drēgna migla pār purvu lien Caur zālēm un dumbriem - Kurbads brien Stāv baigs un draudīgs te viss Miglā novaid kāds žēli Puskrēslā sārtas acis zib Lokās spocīgi tēli Kā sala jūrā Viss zaļām sūnām klāts Tur purva vidū Guļ milzis kāds… Drūms un bargs purvā guļ akmens sargs Nav vairs tālāk ceļa kur iet Drūms un bargs purvā guļ akmens sargs Tur viņš vārtus uz pazemi ciet Ja vari to celt, malā velt Melna atvērsies eja Tikai tas, kas bezbailīgs būs Spēs tur nolaisties lejā - "Kas ir, Kurbad, vai dūša papēžos jau?" - "Laižos es lejā, velns viņu rauj!" Nu gaidat velni, Kurbads jau nāk Drīz galvas ripos Velnukāvējs kapāt kad sāks!