Uguns liesmu drūmais spožums atspīd pāri gadsimtiem Stāstot varas darbu teikas spoku stundās bailīgiem Reiz kas bija, kā vairs nava, bet kas aukstus sviedrus dzen Zeme dreb zem zirgu kājām Mežus tumsa ieskaut sāk Bargais kungs no kara mājās Līdz ar savu draudzi nāk Pāri upei bēga zviedri Viļņu putās kvēlo asins Velna Reķa melnā rokā Zviedru karaļkronis mirdz! GūstekņI tam treji simti Visus vergu gaitās dzīs Lai par saviem asins darbiem Atmaksā līdz mērs būs pilns Celt tiem šķūni pavēl Reķis Sausais koks jau nojauš galu Bailes virmo tā kā sveķI ŠAusmās aptumšojas prāts Kliedzieni aiz slēgtām durvīm Bargais kungs vien ļauni smīn ŠķūNis gaudo uguns liesmās Redz kā manas peles pīkst! Un pēc gadiem Jaunpils muižā Tumšās naktīs spoku stundās Melna ēna liesmu gaismā Atsauc senu dienu bailes Kliedzieni caur akmens velvēm Velna Reķis ļauni smīn Sirdis izdeg šausmu liesmās Redz kā manas peles pīkst!