Manī mīt četri gadalaiki,
Noslēpums vien kā tie mainās.
Publika neko nejutīs,
Tev tas būs jāizdzīvo ainās.
Pirmais, kas iemīl un aizmirstas,
Neprātīga sienāzis čīgā.
Otrais- meklējot mētājās
Ņujorkā, Londonā, Rīgā.
Viss, ko es stāstu ir beidzies
Nekad nav bijis vai sen aizmirsies.
Mēs, protams, varam censties,
Bet mums nekad vairs nebūs, kur noslēpties.
Viss, ko es stāstu ir beidzies,
Nekad nav bijis vai sen aizmirsies,
Bet mēs, protams, varam censties
Trešais sapņoja nolēkt no pasaules malas,
Tur, kur vēl nav lēcis neviens.
Ceturtais sasniegs koraļļu salas,
Līdz plīsīs tam pavediens.
Bet tai dienā, kad tu pienāksi tuvāk
Un mēs nerunāsim "mans vai mana",
Es būšu mierīgs, un tu tāpat
Mums būs gana.
